1Neo' rata-mi eo bohe Paskah. Na'inca Yesus, neo' rata-mi tempo-na mpalahii dunia' pai' hilou nculii' hi Tuama-na. Nape'ahi' -ra to jadi' bagia-na hi dunia' toi, pai' bate napoka'ahi' -ra duu' hi ka'omea-na.
1Pirms Lieldienu svētkiem Jēzus, zinādams, ka Viņa stunda atnākusi, lai no šīs pasaules aizietu pie Tēva, mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, tos mīlēja līdz beigām.
2Yesus pai' ana'guru-na ngkoni' -ra ngkabengia. Magau' Anudaa' mpowara' Yudas ana' Simon Iskariot, mpo'usoki-i mpobalu' Yesus hi bali' -na.
2Un, vakariņas ēdot, kad velns Jūdasam, Sīmaņa Iskariota dēlam, sirdī jau bija iedvesmojis Viņu nodot,
3Na'inca Yesus, Tuama-na mpowai' -i hawe'ea kuasa-na. Na'inca wo'o kangkai Alata'ala-nai, pai' nculii' hilou hi Alata'ala wo'o-i mpai'.
3Viņš, zinādams, ka Tēvs visu atdevis Viņa rokās un ka Viņš no Dieva izgājis un pie Dieva aiziet,
4Toe pai' pokore-nami, naroncu baju-na, pai' na'ala' abe' napehoo' hi hope' -na.
4No mielasta piecēlies, novilka savas virsdrēbes un, linu priekšautu paņēmis, apjozās.
5Oti toe, na'ala' ue natua hi batili, natepu'u-mi mpobohoi' witi' ana'guru-na, pai' naporihi hante abe' to hi hope' -na.
5Pēc tam, ielējis ūdeni traukā, sāka mazgāt mācekļu kājas un susināja tās linu priekšautā, ar ko Viņš bija apjozies.
6Katelili-na hi Simon Petrus, na'uli' Petrus: "Pue', ncako Iko rahi-di mpobohoi' witi' -kue?"
6Tad Viņš atnāca pie Sīmaņa Pētera; un Pēteris sacīja Viņam: Kungs, Tu man mazgāsi kājas?
7Na'uli' Yesus: "Tempo toi, ko'ia nu'incai napa to kubabehi toi. Mpeno-damo, pai' lako' nu'inca."
7Jēzus atbildēja viņam, sacīdams: Ko es daru, to tu tagad nezini, bet vēlāk tu to izpratīsi.
8Na'uli' Petrus: "Neo', Pue'! Neo' mpu'u nubohoi' witi' -ku!" Na'uli' Yesus: "Ane uma-ko kubohoi', uma ria posidaia' -nu hante Aku'."
8Pēteris sacīja Viņam: Tu man ne mūžam nemazgāsi kājas! Jēzus atbildēja viņam: Ja es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas ar mani.
9Na'uli' Simon Petrus: "Ane wae-di Pue', neo' muntu' witi' -ku-wadi! Hante pale pai' woo' -ku wo'o."
9Sīmanis Pēteris sacīja Viņam: Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu.
10Na'uli' Yesus: "Tauna to lako' oti moniu', uma-pi babo', me'itu' -mi hobo' woto-na, uma-pi mingki' rabohoi' tena. Muntu' witi' -na-damo to kana rabohoi'. Koi', tebohoi' -mokoi, aga uma hawe'ea-ni."
10Jēzus sacīja viņam: Kas mazgājies, tam vajag tikai kājas mazgāt, un viņš būs viss tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.
11Yesus mololita hewa toe, apa' na'inca ami' kahema-na mpai' to mpobalu' -i hi bali' -na. Toe pai' na'uli': "Tebohoi' -mokoi, aga uma hawe'ea-ni."
11Jo Viņš zināja, kas Viņu nodos; tāpēc Viņš teica: Ne visi jūs esat tīri.
12Ka'oti-na Yesus mpobohoi' witi' -ra, na'unco' nculii' -mi baju-na, pai' -i mohura, pai' na'uli' -raka: "Ha ni'inca wa napa to lako' kubabehi-kokoie?
12Pēc tam, kad to kājas bija mazgājis un savas virsdrēbes uzģērbis, Viņš atkal novietojās pie galda un sacīja tiem: Vai jūs zināt, ko es jums darīju?
13Aku', nikio' -a Guru-ni pai' Pue' -ni, pai' bate wae mpu'u.
13Jūs mani saucat par Mācītāju un Kungu, un jūs labi darāt, jo es tas esmu.
14Aku' Pue' pai' Guru-ni mobago hewa hadua batua mpobohoi' witi' -ni. Jadi', koi' wo'o kana momebohoi' ngkawiti'.
14Ja nu es, Kungs un Mācītājs, mazgāju jūsu kājas, tad arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt.
15Kupopohiloi-koi tonco toe we'i, bona nipenau' kehi-ku: hewa Aku' mpotulungi-koi, koi' wo'o kana mpotulungi doo.
15Jo es jums devu priekšzīmi, lai jūs darītu to, ko es jums darīju.
16"Makono mpu'u lolita-ku toi: hadua batua uma meliu tuwu' -na ngkai maradika-na. Hadua suro uma meliu tuwu' -na ngkai to mposuro-i.
16Patiesi, patiesi es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz sūtnis lielāks par tā sūtītāju.
17Ane ni'inca-damo tudui' toi, marasi' -koi ane nituku'.
17Ja to zināt, svētīgi jūs būsiet, ja to darīsiet.
18"Napa to ku'uli' -e we'i, uma mpobelahi-koi omea. Ku'inca ami' hema to kupelihi. Tapi' kana madupa' lolita Buku Tomoroli' to mpo'uli': 'Tauna to mpodulu' -ka, hi'a-mi mpai' to jadi' bali' -ku.'
18Es nerunāju par jums visiem; es zinu, kurus izredzēju, bet Rakstiem jāpiepildās: Kas kopā ar mani ēd maizi, tas pacels savu papēdi pret mani (Ps.40).
19Tohe'i ku'uli' ami' -mikokoi kako'ia-na jadi', bona ane madupa' -pi mpai', nipangala' -mi lolita-ku to mpo'uli' kahema-ku.
19Jau tagad es jums saku: pirms tas noticis, lai jūs, kad piepildīsies, ticētu, ka es tas esmu.
20Makono mpu'u lolita-ku toi: hema to mpotarima suro-ku, hewa Aku' moto-mi to natarima. Wae wo'o, hema to mpotarima-a, hewa Tuama-ku moto-mi to natarima, apa' Hi'a-mi to mposuro-a."
20Patiesi, patiesi, es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtīšu, tas mani uzņem; bet kas mani uzņem, tas uzņem manu Sūtītāju.
21Ka'oti-na Yesus mololita hewa toe, susa' -mi nono-na, pai' na'uli': "Makono mpu'u lolita-ku toi: Hadua ngkai olo' -ni mpai' mpobalu' -a hi bali' -ku."
21To teicis, Jēzus, satraukts garā, liecināja un sacīja: Patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos.
22Momenaa-ramo ana'guru-na nakeni ka'ingu' -ra, apa' uma ra'incai kahema-na to natoa'.
22Tad mācekļi uzlūkoja viens otru neziņā, par kuru Viņš runā.
23Hadua ana'guru-na to nape'ahi', mohura hi ncori-na.
23Bet viens no Viņa mācekļiem, kuru Jēzus mīlēja, piekļāvās Jēzus krūtīm.
24Simon Petrus mpokini' mata ana'guru to hadua toei, na'uli' -ki: "Ee, pekune' -i pe' Guru-e, ba hema to natoa' -e."
24Tam Sīmanis Pēteris pamāja un sacīja viņam: Kurš ir tas, par ko Viņš runā?
25Toe pai' ana'guru toei mpomohui' Yesus, pai' mpekune' -i: "Hema-i, Pue'?"
25Tas, piekļāvies Jēzus krūtīm, sacīja Viņam: Kungs, kurš tas ir?
26Na'uli' Yesus: "Tauna to kuwai' roti to oti kulolo' hi rala nede', hi'a-mi mpai'." Kana'ala' -nami hampui' roti, nalolo' hi rala nede', pai' nawai' -ki Yudas, ana' Simon Iskariot.
26Jēzus atbildēja: Tas, kuram es, maizi iemērcis, pasniegšu. Un Viņš, maizi iemērcis, deva to Jūdasam, Sīmaņa Iskariota dēlam.
27Kanadoa-na Yudas roti toe, Magau' Anudaa' mesua' -mi hi rala nono-na. Oti toe, na'uli' Yesus mpo'uli' -ki: "Napa to doko' nubabehi, babehi-mi sohi'."
27Un pēc šī kumosa sātans iegāja viņā. Tad Jēzus sacīja viņam: Ko darīsi, dari drīzāk!
28Ane doo-ra to ngkoni' dohe-ra, uma ra'incai napa pai' Yesus mololita hewa toe hi Yudas.
28Bet no tiem, kas bija pie galda, neviens nezināja, kāpēc Viņš tam to sacīja.
29Hantongo' -ra mpo'uli' meka' Yesus mpohubui Yudas mpo'oli ba napa-napa to raparaluu hi posusa' -ra, ba mpowai' doi hi tokabu. Apa' Yudas to ntimamahi doi-ra.
29Jo daži domāja, ka Jēzus viņam sacījis: Iepērc svētku dienām to, ko mums vajag, vai lai viņš dod kaut ko nabagiem, jo pie Jūdasa bija naudas maks.
30Kanadoa-na Yudas roti toe, palai-nami hilou hi mali-na. Nto'u toe, mobengi-mi.
30Saņēmis kumosu, viņš tūlīt izgāja ārā. Bija nakts.
31Palai-na Yudas ngkai ree, na'uli' -mi Yesus: "Wae lau Aku' Ana' Manusia' rapomobohe. Pai' napa to jadi' hi Aku' mpai' mpomobohe wo'o Alata'ala.
31Kad viņš bija izgājis, Jēzus sacīja: Tagad Cilvēka Dēls tiek pagodināts, bet Dievs pagodināts Viņā.
32Ane napa to jadi' hi Aku' mpomobohe Alata'ala, Alata'ala wo'o mpai' mpomobohe-a hante baraka' -na. Pai' sohi' kadupa' -na.
32Ja Dievs pagodināts Viņā, tad arī Dievs pagodinās Viņu sevī, un drīz vien pagodinās Viņu.
33Ana' -ana' -ku, uma-apa mahae dohe-ni. Nipali' -a mpai', aga hewa to oti ku'uli' -raka topoparenta to Yahudi wengi, wae wo'o ku'uli' -kokoi: Hi kahilouaa-ku uma-koi bisa hilou.
33Bērniņi! Vēl neilgi es esmu ar jums. Jūs mani meklēsiet, bet, kā es jūdiem sacīju, tā es tagad saku jums: kur es eju, tur jūs nevarat nākt.
34"Kuwai' -koi hawa' to bo'u: Momepoka'ahi' -mokoi. Hewa Aku' mpoka'ahi' -koi, wae wo'o koi' kana momepoka'ahi' hadua bo hadua.
34Jaunu bausli es jums dodu, lai jūs viens otru mīlētu. Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs cits citu mīliet!
35Ane momepoka'ahi' -koi, hawe'ea tauna mpo'inca kakoi' -na mpu'u-mi topetuku' -ku."
35No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.
36Napekune' Simon Petrus hi Yesus: "Hilou hiapa-ko, Pue'?" Na'uli' Yesus: "Hi kahilouaa-ku, ko'ia-ko bisa hilou. Mpeno-damo, nutuku' -a."
36Sīmanis Pēteris sacīja Viņam: Kungs, kurp Tu ej? Jēzus atbildēja: Kurp es eju, tur tu tagad nevari man sekot, bet tu sekosi vēlāk.
37Na'uli' tena Petrus: "Ha napa pai' uma-a ma'ala mpotuku' -ko wae-e lau Pue'? Ku'agi mate sabana petuku' -ku hi Iko!"
37Pēteris sacīja Viņam: Kungs, kāpēc es nevaru Tev tagad sekot? Es savu dzīvību atdošu par Tevi.
38Na'uli' Yesus: "Ha nu'agi mpu'u mate sabana Aku'? Makono mpu'u lolita-ku toi: Kako'ia-na manu' turua' mpai', mpolia' tolu ngkani-moko mposapu kanu'inca-ku."
38Jēzus atbildēja viņam: Tu savu dzīvību atdosi par mani? Patiesi, patiesi es tev saku: vēl gailis nebūs nodziedājis, kad jau tu trīskārt būsi mani noliedzis.