¹Ompi' -ompi' hampepangalaa' -ku! Konoa-ku mpu'u, bona to Israel tebahaka ngkai huku' jeko' -ra. Toe to kupekakae oa' -raka hi Alata'ala.

¹Brāļi, manas sirds vēlēšanās un aizlūgums pie Dieva ir par viņiem, lai viņi tiktu pestīti.

²Mantata' mpu'u pepue' -ra hi Alata'ala-- kusabii' moto toe-e. Aga uma ra'incai ohea to makono hilou hi Alata'ala.

²Jo es viņiem liecinu, ka viņiem ir centība uz Dievu, bet nav izpratnes.

³Rapiri mata-ra hi ohea to napakasadia Alata'ala. Oja' -ra mengkoru hi Kristus bona jadi' monoa' -ra hi poncilo Alata'ala, ra'agi mpotuku' ohea-ra moto-rawo, doko' mpomonoa' woto-ra hi kampotuku' -ra Atura Pue'.

³Pārprazdami Dieva taisnību un cenzdamies nostiprināt savu, viņi nepakļāvās Dieva taisnībai.

⁴Tapi' Kristus, Hi'a-mi kadupaa' -na Atura Pue'. Hawe'ea tauna to mepangala' hi Hi'a, jadi' monoa' hi poncilo Alata'ala.

⁴Jo likuma gala mērķis ir Kristus, kas katram ticīgajam sagādā attaisnojumu.

⁵Ria lolita nabi Musa owi to mpo'uli': hema to doko' jadi' monoa' ngkai kampotuku' -ra Atura Pue', mporata-ra katuwua' to lompe' asala ratuku' omea Atura Pue' toe.

⁵Jo Mozus raksta: katrs cilvēks, kas izpildīs likuma taisnību, dzīvos tanī.

⁷Aga ria wo'o-pidi lolita Musa kahamela-na to mpo'uli' ma'ala-ta jadi' monoa' hi poncilo Alata'ala ngkai pepangala' -ta. Hewa toi moni-na: Neo' nu'uli' hi rala nono-nu: `Hema to mpakule' ngkahe' hilou hi suruga? Hema to bisa mana'u hilou hi po'ohaa' tomate?'"

⁶Bet taisnība, kas nāk no ticības, saka tā: Nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs, tas ir, lai novestu Kristu,

⁸Na'uli' wo'o Musa hewa toi: Kareba Pue' mohu' -wadi, ria hi wiwi-ta pai' ria hi nono-ta."

⁷Vai arī: kas nokāps bezdibenī, tas ir, lai atsauktu Kristu no miroņiem!

⁹Ane tapangaku' hante wiwi-ta: "Yesus Hi'a-mi Pue'," pai' ane tapangala' hi rala nono-ta Alata'ala mpotuwu' -i nculii' ngkai kamatea, bate tehore-tamo ngkai huku' jeko' -ta.

⁸Bet ko saka Raksti? Vārds ir tuvu, tavā mutē un tavā sirdī; tas ir ticības vārds, ko mēs sludinām.

¹⁰Apa' mepangala' -ta hi Yesus hante nono-ta, alaa-na Alata'ala mpo'uli' kamonoa' -ta hi poncilo-na. Pai' tapangaku' Yesus hante wiwi-ta, alaa-na tehore-tamo ngkai huku' jeko' -ta.

⁹Jo, ja tu ar savu muti atzīsi Kungu Jēzu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tad būsi pestīts.

¹¹Hi rala Buku Tomoroli' ria te'uki' hewa toi: "Hawe'ea tauna to mepangala' hi Hi'a, uma-ra mpai' hala'nawu'."

¹⁰Jo sirdī ticam, lai panāktu attaisnošanu, bet ar muti apliecinām, lai panāktu pestīšanu.

¹²Lolita toe bate mpobelahi hawe'ea tauna, apa' uma ria posisalaa-na to Yahudi ba tau ntani' -na. Hadua lau-wadi Pue' hi hawe'ea manusia', pai' bohe ahi' -na hi hawe'ea tauna to mekakae hi Hi'a.

¹¹Jo Raksti saka: Katrs, kas uz Viņu tic, nepaliks kaunā. (Is.28,16)

¹³Apa' "Hawe'ea tauna to mekakae hi Pue', bate tehore-ra ngkai huku' jeko' -ra."

¹²Un nav izšķirības starp jūdu un grieķi, jo tas pats Kungs pār visiem, bagāts visiem, kas Viņu piesauc.

¹⁴Hiaa' beiwa-ramo-rana mekakae hi Pue' ane ko'ia-ra mepangala'? Pai' uma wo'o hema to mepangala' ane ko'ia ra'epei Kareba Lompe'. Pai' uma wo'o-ra bisa mpo'epe Kareba Lompe' ane uma hema to mpokarebai-raka.

¹³Jo katrs, kas piesauks Kunga vārdu, tiks pestīts. (Jl.2,32; Apd.2,21)

¹⁵Pai' hema mpai' to mpokarebai-raka ane uma hema to rasuro? Hewa to te'uki' owi hi rala Buku Tomoroli': "Lompe' lia karata tauna to mpokeni kareba lompe'!"

¹⁴Bet kā tie piesauks to, kam nav ticējuši? Vai kā lai tic uz to, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird bez sludinātāja?

¹⁶Aga uma hawe'ea tauna mpopangala' Kareba Lompe' to raparata-raka toe. Ria lolita nabi Yesaya owi to mpo'uli': "Pue', uma hema to mpangala' kareba to kikeni."

¹⁵Bet kā lai sludina bez sūtības? Ir rakstīts: Cik tīkamas to kājas, kas sludina mieru, kas sludina labu!

¹⁷Jadi', manusia' kana mpo'epe ulu kareba-na, pai' lako' ma'ala-ra mepangala'. Pai' ane ria to mpoparata-raka Kareba Kristus toe, pai' lako' ma'ala-ra mpo'epe.

¹⁶Bet ne visi ir paklausīgi evaņģēlijam. Jo Isajs saka: Kungs, kas ir ticējis tam, ko no mums dzirdējis?

¹⁸Aga neo' ta'uli' hewa toi: "To Israel, ko'ia-ra mpo'epei Kareba Lompe'." Ra'epe moto-midi! Hi rala Buku Tomoroli' te'uki' hewa toi: Kareba toe molele-mi hi humalili' dunia'. Lolita toe raparata-mi hi hawe'ea manusia'."

¹⁷Tātad ticība nāk no dzirdēšanas, bet dzirdētais - caur Kristus vārdu.

¹⁹Neo' wo'o ta'uli' hewa toi: "To Israel uma-hawo mpopaha patuju Alata'ala mpowai' kalompea' hi manusia'." Rapaha moto-midi! Lomo' -lomo' -na, ria Lolita Alata'ala to naparata nabi Musa, hewa toi moni-na: Koi' to Yahudi, kubabehi-koi mohingi' mpai' kampohilo-ni ahi' -ku hi tauna to bela-ra to Yahudi. Nipokedi' nono mpai' mpohilo pompewili' -ku hi tauna to uma mpo'incai-a ngkai owi."

¹⁸Bet es saku: Vai viņi nav dzirdējuši? Un taču pār visu zemi ir atskanējusi viņu balss un līdz zemeslodes robežām viņu vārdi. (Ps 18)

²⁰Oti toe, ria wo'o Lolita Alata'ala to lonto' lia to naparata nabi Yesaya. Na'uli' Alata'ala hewa toi: Tauna to uma mpopali' -a, hira' lau-mi to mporua' -a. Pai' tauna to uma mpekune' kahema-ku, kupopo'incai lau-ramo kahema-ku."

¹⁹Bet es jautāju: Vai Izraēlis nesaprata? Mozus pirmais saka: Es jūs novedīšu līdz skaudībai pret vienu netautu, es jūs ievedīšu dusmās pret nesaprātīgu tautu. (5 Moz 32,21)

²¹Hiaa' ane to Israel-hana, Alata'ala mpo'uli' hewa toi: "Ha'eoa kutonu pale-ku doko' mpodoa-ra, tapi' bate mesapuaka-ra pai' motu'a oa' nono-ra."

²⁰Bet Isajs uzdrošinās sacīt: Tie, kas mani nemeklēja, atrada mani; es atklāti parādījos tiem, kas pēc manis nevaicāja. (Is 65,1)

²¹Bet Izraēlim viņš saka: Augu dienu es stiepu savas rokas pretim neticīgai un stūrgalvīgai tautai. (Is 65,2)