2Napa to ku'uli' toi, ku'uli' ngkai nono-ku mpu'u. Uma-a boa', apa' aku' toi bagia Kristus. Pai' Inoha' Tomoroli' mposabii' kamakono-na lolita-ku toi. Uma mowo kasusa' nono-ku toi-e! Susa' lia ku'epe pai' peda' ncuu nono-ku, apa' hingka to Yahudi-ku, oja' -ra mepangala' hi Yesus.
1Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju; mana sirdsapziņa dod liecību Svētajā Garā,
3Ane ke ma'ala, ke aku' lau ratotowi pai' ragaa' ngkai Kristus, asala ompi' -ku to Yahudi toera rabahaka ngkai huku' jeko' -ra.
2Ka man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes manā sirdī.
4Owi to Israel mporata wori' rasi' ngkai Alata'ala, apa' hira' toe tauna to napobagia Alata'ala ngkai owi, napajadi' -ra ana' -na moto. Napopohiloi-ra baraka' -na. Ngkai pojanci Alata'ala hi to Israel owi, ria posidaia' -ra hante Alata'ala. Nawai' -ra Atura-na, natudui' -ra ada mpepue' -ra. Wori' pojanci Alata'ala to lompe' hi to Israel.
3Es vēlētos, ka Kristus mani atmestu manu brāļu dēļ, kas miesīgi ir mani ciltsbrāļi,
5Hira' toe muli Abraham, Ishak pai' Yakub, totu'a-ra owi to napelihi Alata'ala. Pai' hi kaputu-na Magau' Topetolo' mewali manusia', putu ngkai muli to Israel wo'o-i-wadi-hawo. Magau' Topetolo' toei meliu kuasa-na ngkai hawe'ea, Hi'a-mi Alata'ala to masipato' ta'une' duu' kahae-hae-na. Amin!
4Kuri ir izraēlieši, kam pieder pieņemto bērnu tiesības un godība, un derība, un bauslība, un dievkalpojumi, un apsolījumi,
6Tempo toi, kaworia' to Yahudi uma napobagia Alata'ala. Aga neo' ta'uli' hewa toi: "Alata'ala uma mpo'ihii' janci-na hi to Yahudi." Uma makono lolita toe! Apa' uma hawe'ea muli Israel to napelihi Alata'ala jadi' bagia-na.
5Un tēvi, un no kuriem pēc miesas cēlies Kristus, kas mūžīgi ir augsti teicams Dievs. Amen.
7Uma hawe'ea muli Abraham to jadi' ana' Abraham mpu'u. Apa' hewa toi lolita Alata'ala hi Abraham: "Muntu' muli Ishak-wadi to jadi' muli-nu ntuku' janci-ku, bela muli-nu to ntani' -na."
6Bet nav tā, it kā Dieva solījumi būtu zaudējuši spēku. Jo ne visi, kas no izraēliešiem cēlušies, ir izraēlieši.
8Batua-na: uma kabua' -bua' tauna to napomuli wotoloka' Abraham to jadi' ana' -ana' Alata'ala. Muntu' tauna to putu ntuku' pojanci Alata'ala-wadi to jadi' ana' -na.
7Un ne visi Ābrahama pēcnācēji ir arī bērni, bet no Īzāka tev tiks aicināti pēcnācēji;
9Ana' Abraham to rahanga' Ishak putu ntuku' pojanci Alata'ala hi Abraham. Alata'ala mpo'uli' -ki Abraham hewa toi: "Tumai-a mpai' mpae boko', pai' Sara tobine-nu mo'ana', mpo'ote hadua ana' tomane."
8Tas ir: ne mirstīgie bērni ir Dieva bērni, bet apsolīšanas bērni tiek ieskaitīti pēcnācējos.
10Pai' uma muntu' toe, hi tutura Esau pai' Yakub monoto tena tahilo beiwa Alata'ala mpopelihi tauna jadi' bagia-na. Esau pai' Yakub toera, ana' to moropa' to na'ote Ribka. Tuama-ra hadua lau-wadi, hanga' -na Ishak, ntu'a-ta owi.
9Jo šie ir apsolīšanas vārdi: Ap šo laiku es nākšu, un Sārai būs dēls. (1.Moz.18,10)
12Nto'u-na Ribka neo' mo'ana' -mi, Alata'ala mpo'uli' -ki: "Ana' ulumua' -nu mpai' mengkoru hi tu'ai-na." Nto'u pololita toe, ana' to rodua toe ko'ia-ra putu, pai' ko'ia-ra mpobabehi napa-napa to lompe' ba to dada'a. Tapi' nto'u toe-mi Alata'ala mpakatantu ami' to'uma to napelihi mporata gane' -na. Patuju Alata'ala mpobabehi hewa toe, bona monoto mpu'u tahilo: ane Alata'ala mpopelihi tauna jadi' bagia-na, uma-ra napelihi sabana po'ingku-ra. Napelihi-rale ngkai kabotu' -na moto-hawo.
10Un ne tikai viņai, bet arī Rebeka kļuva grūta no vienas kopdzīves ar mūsu tēvu Īzāku.
13Hi rala Buku Tomoroli' tabasa Lolita Alata'ala tohe'i: "Muli Yakub to kupelihi, muli Esau uma."
11Un iekams dēli bija dzimuši vai ko labu vai ļaunu darījuši, (lai Dieva lēmums attiecībā uz izvēli nemainītos)
14Aga neo' ta'uli' hewa toi: "Ane Alata'ala mpopelihi to hadua pai' mpoka'oja' to hadua, uma-i monoa'!" Uma-e' makono lolita toe!
12Ne darbu dēļ, bet Aicinātāja gribas dēļ viņai bija sacīts, ka vecākais kalpos jaunākajam,
15Kiwoi-dile lolita Alata'ala hi nabi Musa owi to mpo'uli': Aku' moto-kuwo to mpobotuhi hema to kupopohiloi ahi' -ku pai' hema to kupe'ahi'."
13Kā rakstīts: Jēkabu es mīlēju, bet Ezavu es ienīdu.
16Jadi', ane Alata'ala doko' mpopohiloi ahi' -na hi tau hadua, bela konoa manusia' to mpobotuhi toe, bela wo'o pobago manusia'. Alata'ala moto-wadi to mpobotuhi.
14Ko tad lai sakām? Vai Dievs rīkojas netaisnīgi? Nekādā ziņā!
17Kiwoi wo'o lolita Alata'ala hi Firaun, magau' tana' Mesir owi, to mpo'uli': "Ku'ongko' -ko jadi' magau' hante hanyala lau-wadi patuju-ku: bona ngkai pesapuaka-nu kupopohiloi kabaraka' -ku, alaa-na mpai' hanga' -ku rapomobohe hi humalili' dunia'."
15Jo Mozum Viņš saka: Es apžēlošu to, kuru gribu apžēlot; un es parādīšu žēlsirdību tam, kam vēlos būt žēlsirdīgs.
18Jadi', Alata'ala mpopohiloi ahi' -na hi tau hadua, pai' napokatu'a nono to hadua. Nababehi toe ntuku' konoa-na moto.
16Tāpēc tas nav atkarīgs no vēlēšanās nedz no skriešanas, bet no Dieva, kas apžēlojas.
19Jadi', bate ria mpai' tauna to mpo'uli' hewa toi: "Ane hewa toe-di, napa-hana pai' Alata'ala mposalai' kehi-ta to dada'a, apa' kehi-ta toe bate ntuku' kabotu' -na ami' -midie!"
17Jo Raksti saka faraonam: Tāpēc es tevi iecēlu, lai pie tevis parādītu savu spēku un lai mans vārds tiktu pasludināts visai pasaulei.
20Neo' ta'uli' hewa toe, ompi'! Uma-hawo bela ohea-na ane kita' manusia' mehono' hewa toe hi Alata'ala. Ha natao hameha' kura mpo'uli' -ki tauna to mpobabehi-i hewa toi: "Napa-di-kona pai' nubabehi hewa toi-ae?"
18Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš apžēlo, un kuram grib, tam nocietina sirdi.
21Ria huraa-na topobabehi mpobabehi kura ntuku' konoa-na moto-hawo. Ngkai haluntea tana' pulu', ma'ala nababehi hameha' kura to napenasa pai' hameha' to uli' kanababehi-na.
19Tu varbūt sacīsi man: ko tad viņš vēl pārmet? Jo kas spēj pretoties Viņa prātam?
22Wae wo'o hante Alata'ala: ria kuasa-na mpobabehi napa konoa-na hante kita' manusia'. Kakoo-kono-na, dota moto-i mpokaroe tauna to dada'a pai' mpopohiloi baraka' -na, apa' masipato' lia-ra rahuku' duu' kahae-hae-na. Aga nau' wae, mosabara-i-pidi hi tauna to natao nakaroe toera.
20Ak cilvēk, kas tu esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai veidols saka tēlniekam: Kāpēc tu mani esi tā veidojis?
23Nababehi toe bona mpopohiloi ka'uma-na mowo kabohe tuwu' -na hi tauna to napoka'ahi' pai' to napakasadia ami' -mi mporata bagia hi rala kabohe tuwu' -na toe.
21Un vai podniekam nav varas no tās pašas vielas darināt vienu trauku godam, bet citu negodam?
24Kita' toi-mi to nakio' mporata rasi' toe, uma muntu' ngkai olo' to Yahudi-wadi, tapi' ngkai olo' -ra to bela-ra to Yahudi wo'o.
22Bet kas tad, ja Dievs, gribēdams parādīt savas dusmas un zināmu darīt savu varu, lielā pacietībā bija iecietīgs pret dusmības traukiem, kas bija padoti pazušanai,
25Hi rala sura nabi Hosea, Alata'ala mpo'uli' hewa toi: Tauna to bela-ra topetuku' -ku pai' to uma mpo'incai ahi' -ku, kukio' -ra mpai' jadi' topetuku' -ku pai' kupopohiloi-ra ahi' -ku."
23Lai apžēlošanas traukiem, kurus viņš sagatavojis godībai, atklātu savu godības bagātību?
26"Owi Alata'ala mpo'uli' -raka: `Bela-koi bagia-ku.' Tapi' rata mpai' tempo-na tauna toera rapololitai hewa toi: `Napo'ana' mpu'u-mokoi Alata'ala to Tuwu'!'"
24Par tādiem Viņš mūs aicinājis ne tikai no jūdiem, bet arī no pagāniem,
27Wae-mi lolita Alata'ala to mpotompo'wiwi-ra to bela-ra to Yahudi. Aga ane tauna to Yahudi-hana, ria lolita nabi Yesaya to lonto' lia to mpotompo'wiwi-ra. Moni-na hewa toi: Tauna to napomuli-ki Israel, wori' lia, hewa kawori' wo'one hi wiwi' tahi'. Aga nau' wae, hangkedi' -wadi mpai' to mporata kalompea'.
25Kā Viņš Oseja grāmatā saka: Es saukšu par savu tautu to, kas nav mana tauta, un nemīļoto par mīļoto, un neapžēloto par apžēloto.
28Apa' rata mpai' tempo-na Pue' mpobotuhi kara-kara hawe'ea tauna hi dunia' hante kanoa' -noa' -na, naposipolea mpu'u-mi, uma-pi naderu' -deru' tempo-na."
26Un notiks, ka tanī vietā, kur bija pateikts: Jūs neesat mana tauta, ka tur viņi tiks saukti par dzīvā Dieva bērniem. (Os.1,10; 2,24)
29Ria wo'o lolita pelowa nabi Yesaya to mpo'uli': Ane rapa' -na Pue' Alata'ala to mobaraka' uma mpetoro-taka ba hangkuja dua pomuli, ke ropu' mpu'u-tamo, hewa pue' ngata Sodom pai' Gomora owi."
27Bet Isajs izsaucas par Izraēli: Ja Izraēļa bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tad tikai atliekas tiks izglābtas.
30Jadi', hewa toi lolita-ku: Tauna to bela-ra to Israel, uma-ra mpopali' ohea-ra bona jadi' monoa' hi poncilo Alata'ala. Aga ria moto-ra hantongo' to jadi' monoa' hi poncilo-na. Alata'ala mpomonoa' -ra hi poncilo-na sabana pepangala' -ra.
28Jo Viņš savu vārdu izpildīs steidzīgi un taisnīgi, jā, Kungs izpildīs savu vārdu ar steigu virs zemes. (Is.10,22)
31To Israel, mahae-ramo doko' jadi' monoa' hi poncilo Alata'ala hi petuku' -ra hi Atura Pue' to naparata Musa, tapi' uma oa' raratai to rapali' toe.
29Kā jau Isajs iepriekš pateicis: Ja Kungs Sabaots nebūtu atstājis mums sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai.
32Uma raratai, apa' mpoperaha-ra po'ingku-ra mpotuku' Atura Pue', uma ngkai pepangala' -ra hi Alata'ala. Tewinci' -ra hi watu katewincia'-- batua-na: uma-ra dota mepangala' hi Magau' Topetolo'.
30Ko tad lai sakām? Pagāni, kas necentās pēc attaisnošanas, iemantoja attaisnošanu, proti, attaisnošanu, kas iziet no ticības.
33Katewinci' -ra toe telowa ami' -mi hi rala Buku Tomoroli' owi. Na'uli' Alata'ala hewa toi: Mpu'u-mpu'u ku'uli': Magau' to kutu'u hi Bulu' Sion, kurapai' -ki hameha' watu. Wori' tauna tewinci' hi watu toe, alaa-ra tehopo'. Aga hema-hema to mepangala' hi Hi'a, uma-ra mpai' hala'nawu'."
31Turpretī Izraēlis, kas dzinās pēc attaisnošanas likuma, attaisnošanu likumā nesasniedza.
32Kāpēc? Tāpēc, ka nemeklēja ticībā, bet ar darbiem; viņi atsitās pret piedauzības akmeni,
33Kā rakstīts: Lūk, es nolieku Sionā piedauzības akmeni un apgrēcības klinti, un katrs, kas uz Viņu tic, kaunā nepaliks. (Is 8,14; 23,16)