¹Jadi' ngkai toe-mi, uma-pi ria pehuku' hi kita' to mosidai' hante Kristus Yesus.

¹Tāpēc tiem, kas nedzīvo saskaņā ar miesu, kas ir Jēzū Kristū, tagad vairs nav nekādas pazudināšanas.

²Apa' ngkai posidaia' -ta hante Kristus Yesus toe, baraka' Inoha' Tomoroli' mpowai' -ta katuwua' to bo'u pai' nabahaka-ta ngkai kuasa jeko' pai' kamatea.

²Jo dzīvības gara likums Kristū Jēzū mani atbrīvojis no grēka un nāves likuma.

³Atura Pue' uma bisa mpobahaka-ta ngkai kuasa jeko', apa' hante karohoa-ta moto uma takulei' mpotuku' Atura Pue' toe. Tapi' napa to meliu ngkai pakulea' Atura Pue', nababehi-mi-hana Alata'ala: nahubui Ana' -na tumai hi dunia' mewali manusia'; wotoloka' -na hibalia hante wotoloka' manusia' topojeko'. Pai' Ana' -na toe mate mpotolo' jeko' manusia'. Jadi', ngkai kamate Ana' -na toe-e, Alata'ala mpodagi jeko' to hi rala nono manusia'.

³Jo ko nespēja likums, kas miesas dēļ bija nevarīgs, to padarīja Dievs, sūtīdams savu Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, kas bija miesā; viņš grēku pazudināja,

⁴Patuju Alata'ala mpobabehi toe, bona kita' jadi' monoa' mpu'u hi poncilo-na, hewa to ratuntu' hi rala Atura Pue'. Apa' kita' toi, uma-tapa mpotuku' kahinaa nono-ta to dada'a. Mpotuku' konoa Inoha' Tomoroli' -tamo.

⁴Lai likuma taisnība izpildītos mūsos, kas dzīvojam saskaņā ar garu, bet ne saskaņā ar miesu.

⁶Hema-hema to mpotuku' kahinaa nono-ra to dada'a, toe-toe oa' to rapenonoi. Tauna to hewa toe mporata kamatea to mpogaa' -ra ngkai Alata'ala. Tapi' hema-hema to mpotuku' konoa Inoha' Tomoroli', konoa Inoha' Tomoroli' toe to rapenonoi, pai' -ra mporata katuwua' to lompe' pai' kahintuwuaa' hante Alata'ala.

⁵Jo tie, kas dzīvo saskaņā ar miesu, tiecas pēc tā, kas miesīgs, bet kas saskaņā ar garu, tie cenšas pēc garīgā.

⁷Tauna to ntora mpotuku' kahinaa nono-ra to dada'a mpo'ewa Alata'ala. Uma-ra mengkoru hi hawa' -na, apa' gati uma rakulei' mengkoru hi hawa' -na.

⁶Jo miesas tieksme ir nāve; bet gara tieksme - dzīvība un miers.

⁸Tauna to mpotuku' kahinaa nono-ra to dada'a, uma rakulei' mpakagoe' nono Alata'ala.

⁷Jo miesas gudrība ir naidīga Dievam; tā nepakļaujas Dieva likumam, nedz tā to spēj.

⁹Aga koi' ompi' -ompi', uma-pi nituku' kahinaa nono-ni to dada'a. Mpotuku' konoa Inoha' Alata'ala-mokoi-- ane ntoa' mo'oha' mpu'u-imi Inoha' Alata'ala hi rala nono-ni. Tapi' ane tauna to uma ria Inoha' Kristus hi rala nono-ra, bela-ra bagia Kristus.

⁸Un miesas cilvēki nevar Dievam patikt.

¹⁰Tapi' ane ntoa' ria-imi Kristus hi rala nono-ta, nau' wotoloka' -ta toi kana mate sabana jeko', Inoha' Tomoroli' mpowai' -ta katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na, apa' monoa' -tamo hi poncilo Alata'ala.

⁹Bet jūs neesat miesā, bet garā, ja tikai Dieva gars jūsos mājo. Bet ja kam Kristus gara nav, tas nav Viņa.

¹¹Alata'ala mpotuwu' nculii' Yesus hante baraka' Inoha' Tomoroli', pai' Inoha' Tomoroli' toe wo'o-mi to mo'oha' hi rala nono-ta. Jadi', nau' mate moto mpai' woto-ta, Alata'ala bate mpotuwu' nculii' woto-ta toi hante baraka' Inoha' Tomoroli' to mo'oha' hi rala nono-ta.

¹⁰Bet ja Kristus ir jūsos, tad miesa grēka dēļ gan mirusi, bet gars dzīvo attaisnojuma dēļ.

¹²Jadi' ompi' -ompi', ria inta-ta. Inta-ta toe, kana mpotuku' Alata'ala-ta-damo. Neo' -pi tatuku' kahinaa nono-ta to dada'a.

¹¹Bet ja Viņa gars, kas uzmodināja Jēzu no miroņiem, mājo jūsos, tad Viņš, kas uzmodināja Jēzu Kristu no miroņiem, dzīvas darīs arī jūsu mirstīgās miesas tā Gara dēļ, kas jūsos mājo.

¹³Apa' ane tatuku' kahinaa nono-ta to dada'a, ka'omea-na mpai' mate-ta pai' -ta ragaa' ngkai Alata'ala. Tapi' ane tabahaka po'ingku-ta to dada'a hante baraka' Inoha' Tomoroli', mporata-ta katuwua' to lompe' dohe Alata'ala.

¹²Tāpēc, brāļi, mēs neesam parādnieki miesai, lai dzīvotu saskaņā ar miesu.

¹⁴Hema-hema to natete' Inoha' Alata'ala, hira' -mi ana' -na Alata'ala.

¹³Jo ja jūs saskaņā ar miesu dzīvosiet, tad mirsiet; bet ja jūs miesas darbus garā mērdēsiet, tad dzīvosiet.

¹⁵Ri'ulu, bula-ta tehoo' -pidi hi Atura Pue', me'eka' -ta mpoka'eka' pehuku' -na Alata'ala. Aga hewa toe lau, uma-tapa me'eka', apa' mporata-tamo Inoha' Tomoroli'. Apa' Inoha' Tomoroli' toei mpopajadi' -ta ana' -ana' -na Alata'ala. Pai' ngkai kuasa Inoha' Tomoroli' toei, kita' mpo'uli' -ki Alata'ala: "O Mama! O Tuama-ku!"

¹⁴Jo visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva bērni.

¹⁶Inoha' Tomoroli' moto mobago hangkaa-ngkania hante nono-ta, mpakanoto kakita' -na ana' Alata'ala.

¹⁵Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai jūs atkal bītos, bet jūs saņēmāt pieņemtā bērna garu, kurā mēs sucam: Abba (Tēvs).

¹⁷Jadi', ane ntoa' ana' Alata'ala-ta-damo, monoa' wo'o-mi kamporata-ta mpai' rasi' to naporodo-mi Alata'ala hi ana' -na. Tarata rasi' toe hangkaa-ngkania hante Kristus. Apa' hi rala dunia' toi, kita' rabalinai' hibalia hante Kristus, pai' hi eo mpeno-na mporata wo'o-ta kabohe tuwu' hibalia hante Hi'a.

¹⁶Un pats Gars apliecina mūsu garam, ka mēs esam Dieva bērni.

¹⁸Ntuku' pomporataa-ku, hawe'ea kasusaa' to mporumpa' -ta tempo toi hewa hangkutuno' -wadi, ane mpenonoi kabohe tuwu' to rapopehuwu-taka hi eo mpeno.

¹⁷Bet ja esam bērni, tad arī mantinieki, pat Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; tik tiešām, ja mēs līdzi ciešam, tad līdzi tiksim arī pagodināti.

¹⁹Tempo toi, hawe'ea to napajadi' Alata'ala mepopea-pea hante nono lentora, mpopea tempo-na Alata'ala mpopehuwu kabohe tuwu' ana' -ana' -na.

¹⁸Un es esmu pārliecināts, ka tagadējā laika ciešanas nav salīdzināšanas cienīgas ar nākotnes godību, kas parādīsies mūsos.

²⁰Apa' owi, dunia' toi pai' hawe'ea ihi' -na jadi' tetotowi-mi, alaa-na uma-pi mokalaua tuwu' -ra. Tohe'e majadi' uma ngkai konoa dunia' moto. Alata'ala to mpototowi dunia' toi, apa' wae-mi kabotu' -na.

¹⁹Jo arī radība ilgodamās gaida Dieva bērnu parādīšanos.

²¹Toe pai' hawe'ea to napajadi' Alata'ala mposarumaka ria mpai' tempo-na Alata'ala mpobahaka dunia' toi ngkai kuasa to mpokeni kamatea, duu' -na dunia' toi jadi' tebahaka mpu'u pai' mporata bagia hi rala kabohea tuwu' -ra ana' -ana' Alata'ala.

²⁰Jo radība pakļauta iznīcībai ne savas patikas dēļ, bet tā dēļ, kas to pakļāva, dodams cerību,

²²Apa' ta'inca moto ompi', wori' kasusaa' hi rala dunia' toi. Ma'ala-mi ta'uli' dunia' toi ntora ntodohaka, mpopea tempo-na Alata'ala mpobo'ui omea. Pontodohaka-na dunia' toi hewa pontodohaka hadua tobine to mpopea po'anaa' -na.

²¹Ka arī pati radība tiks atbrīvota no iznīcības verdzības, lai iegūtu Dieva bērnu godības brīvību.

²³Pai' uma muntu' dunia' toi to ntodohaka. Kita' to napo'ana' Alata'ala wo'o ntodohaka hi rala nono-ta. Tatarima-mi Inoha' Tomoroli' hewa tanda pojanci-na Alata'ala hi kita'. Aga tapopea-pidi tempo-na Alata'ala mpo'ongko' -ta jadi' ana' -na, pai' mpobahaka woto-ta ngkai hawe'ea to dada'a.

²²Mēs taču zinām, ka visa radība nopūšas un vaimanā līdz pat šai dienai;

²⁴Tempo toi, mpolia' tebahaka-tamo ngkai huku' jeko' -ta, pai' ncarumaka-ta hi Alata'ala, tasarumaka kanawai' -ta mpai' hawe'ea to najanci-taka. Hiaa' ane ta'uli' ncarumaka-ta, batua-na ko'ia taratai napa to tasarumaka toe. Apa' uma-hawo hema to mposarumaka anu to mpolia' narata-mi.

²³Un nevien tā, bet arī mēs paši, kam ir gara pirmtiesības. Arī mēs sevī nopūšamies, gaidīdami Dieva bērnu tiesības mūsu miesas atpestīšanai.

²⁵Jadi', ane tasarumaka kamporata-ta mpai' anu to ko'ia taratai, tari-ta mpopea.

²⁴Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas redzama, nav cerība, jo kas gan cer uz to, ko kāds redz?

²⁶Wae wo'o Inoha' Tomoroli' mpotulungi-ta hi rala kalentea-ta. Apa' uma ta'incai mpu'u napa to kana ta'uli' hi rala posampaya-ta. Aga Inoha' Tomoroli' mpodohei-ta mpohowa' pomperapia' -ta hi Alata'ala hante pekakae to meliu ngkai pakulea' basa manusia'.

²⁵Bet ja ceram uz ko neredzēdami, tad to ar pacietību gaidām.

²⁷Pai' Alata'ala to mpowile nono manusia', mpo'inca patuju-na Inoha' Tomoroli' toe: Inoha' Tomoroli' mosampaya ntuku' konoa Alata'ala, mpekakae-raka hawe'ea tauna to mepangala' hi Alata'ala.

²⁶Tāpat arī Gars nāk palīgā mūsu vājībai, jo ko no Dieva jālūdz, kā nākas, to mēs nezinām; bet Gars pats aizlūdz par mums neizsakāmās nopūtās.

²⁸Ta'inca toi: hi rala hawe'ea to jadi', Alata'ala mobago bona mpowai' kalompea' hi kita' to mpoka'ahi' -i, pai' kita' to nakio' jadi' ana' -na, apa' wae ami' -mi patuju-na hi kita'.

²⁷Bet Viņš, kas pēta sirdis, zina, ko Gars vēlas, jo Viņš saskaņā ar Dievu aizlūdz par svētajiem.

²⁹Apa' ngkai lomo' -na na'inca ami' -mi Alata'ala hema-ra to napelihi jadi' ana' -na. Pai' napakatantu ami' bona hira' toe napopohibalia hante Yesus, bona Yesus jadi' Ana' Ulumua', pai' kita' to wori' jadi' tu'ai-na.

²⁸Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu, tiem, kas saskaņā ar lēmumu ir aicināti kļūt par svētajiem.

³⁰Jadi', kita' to napakatantu ngkai lomo' -na, nakio' wo'o-ta bona kita' jadi' ana' -na. Pai' kita' to nakio' jadi' ana' -na, bate napomonoa' hi poncilo-na. Pai' kita' to napomonoa' hi poncilo-na, bate nawai' kabohea tuwu' hi eo mpeno.

²⁹Jo kurus Viņš iepriekš pazina, tos arī iepriekš nozīmēja kļūt līdzīgiem sava Dēla attēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais starp daudziem brāļiem.

³¹Ane tapenonoi hawe'ea to nababehi Alata'ala toe, teperohoi-mi nono-ta. Ane ntoa' Alata'ala tono' hi kita', hema mpai' to hompe mpo'ewa-ta!

³⁰Bet kurus Viņš iepriekš nolēma, tos arī aicināja; un kurus aicināja, tos arī attaisnoja; bet kurus attaisnoja, tos arī pagodināja.

³²Bangku' Ana' -na moto-e' uma napekabosi', nahubui-i tumai bona mate-i mposampei-ta omea. Jadi', bangku' Ana' -na moto uma napekabosi', tantu nawai' wo'o-ta butu nyala-na.

³¹Ko lai vēl par to sakām? Ja Dievs par mums, kas ir pret mums?

³³Hema to daho' mpakilu-ta, to mpolia' napelihi-mi Alata'ala! Apa' Alata'ala moto-mi mpo'uli' uma-pi ria sala' -ta.

³²Viņš pats savu Dēlu nav saudzējis, bet par mums visiem To atdevis, kā tad Viņš līdz ar To nebūtu mums visu dāvinājis?

³⁴Hema to daho' mpo'uli' kana rahuku' -ta! Apa' Kristus Yesus moto-mi mate mpotolo' jeko' -ta. Pai' meliu ngkai toe: rapotuwu' nculii' -imi, pai' mohura-imi hi mali ngka'ana Alata'ala. Kristus Yesus toe-imile to mpome'alai' -ta hi nyanyoa Alata'ala-e.

³³Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir tas, kas attaisno.

³⁵Hema mpai' to mpogaa' -ta ngkai ahi' Kristus? Nau' kasusaa' ba kaparia, nau' pebalinai' ba oro' ba kakuraa', nau' ba silaka, ba paiana rapatehi mpu'u-ta, uma molaka' ahi' Kristus hi kita'.

³⁴Kas ir tas, kas pazudina? Jēzus Kristus, kas nomira, vēl vairāk, kas augšāmcēlies, kas atrodas pie Dieva labās rokas, aizstāv mūs.

³⁶Te'uki' hi rala Buku Tomoroli' owi hewa toi: O Pue', uma ria kaputua tauna doko' mpopatehi-kai sabana petuku' -kai hi Iko. Kai' toi-e raponcawa porewua to rapodoo bona rasumale'."

³⁵Kas tad mūs spēj šķirt no Kristus mīlestības? Vai bēdas vai apspiešanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai vajāšanas, vai zobens?

³⁷Aga nau' ba napa-napa to mporumpa' -ta, bate medagi oa' -ta, pai' uma mowo kabohe pedagi-ta toi sabana Yesus to mpoka'ahi' -ta!

³⁶(Ir tā, kā rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu; mūs uzskata līdzīgus kaujamām avīm.) (Ps 43,24)

³⁹Apa' kuparasaya, uma ria to ma'ala mpogaa' -ta ngkai ahi' Alata'ala. Mate ba tuwu', bate napoka'ahi' oa' -ta. Uma ria mala'eka ba kuasa anudaa', uma ria napa-napa tempo toi ba napa-napa to tumai hi eo mpeno, uma ria baraka' hi langi' ba hi rala dunia', uma ria napa-napa to ma'ala mpogaa' -ta ngkai ahi' Alata'ala to tarata sabana Kristus Yesus Pue' -ta.

³⁷Bet visumā mēs uzvaram Viņa dēļ, kas mūs mīlējis.

³⁸Es esmu drošs, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne varas, ne tagadējais, ne nākamais, ne spēki,

³⁹Ne augstums, ne dziļums un neviena cita radība nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir mūsu Kungā Jēzū Kristū.