1Vongai Jehovha, mudane zita rake; Zivisai zvaakaita pakati pendudzi dzavanhu.
1主に感謝し、そのみ名を呼び、そのみわざをもろもろの民のなかに知らせよ。
2Muimbirei, mumuimbire nziyo dzokukudza; Rondedzerai mabasa ake ose anoshamisa.
2主にむかって歌え、主をほめうたえ、そのすべてのくすしきみわざを語れ。
3Zvirumbidzei muzita rake dzvene; moyo yavanotsvaka Jehovha ngaifare kwazvo.
3その聖なるみ名を誇れ。主を尋ね求める者の心を喜ばせよ。
4Tsvakai Jehovha nesimba rake; Tsvakai chiso chake nguva dzose.
4主とそのみ力とを求めよ、つねにそのみ顔を尋ねよ。
5Rangarirai mabasa ake anoshamisa, aakaita; Zvishamiso zvake, nezvaakatonga nomuromo wake;
5そのしもべアブラハムの子孫よ、その選ばれた者であるヤコブの子らよ、主のなされたくすしきみわざと、その奇跡と、そのみ口のさばきとを心にとめよ。
6imwi vana vaAbhurahamu, muranda wake, imwi vanakomana vaJakove, vasanangurwa vake.
6彼はわれらの神、主でいらせられる。そのさばきは全地にある。
7Ndiye Jehovha Mwari wedu; Zvaakatonga zviri pasi pose.
7主はとこしえに、その契約をみこころにとめられる。これはよろず代に命じられたみ言葉であって、
8Wakarangarira sungano yake nokusingaperi, Iro shoko raakaraira kumarudzi ane chiuru;
8アブラハムと結ばれた契約、イサクに誓われた約束である。
9Iyo sungano yaakaita naAbhurahamu, Nemhiko yake kuna Isaka.
9主はこれを堅く立てて、ヤコブのために定めとし、イスラエルのために、とこしえの契約として
10Akazvisimbisira Jakove, kuti uve mutemo, Kuna Isiraeri kuti ive sungano isingaperi;
10言われた、「わたしはあなたにカナンの地を与えて、あなたがたの受ける嗣業の分け前とする」と。
11Achiti, Ndichakupa iwe nyika yeKanani, Uve mugove wenhaka yenyu;
11このとき彼らの数は少なくて、数えるに足らず、その所で旅びととなり、
12Panguva yavakanga vachiri varume vashoma pakuverengwa, Zvirokwazvo, vashoma kwazvo, navatorwa mairi;
12この国からかの国へ行き、この国から他の民へ行った。
13Vakafamba-famba vachibva kuno rumwe rudzi vachienda kuno rumwe, Nokubva kunohumwe ushe vachienda kuna vamwe vanhu.
13主は人の彼らをしえたげるのをゆるさず、彼らのために王たちを懲しめて、
14Haana kutendera munhu kuvaitira zvakaipa; Zvirokwazvo, wakatuka madzimambo nokuda kwavo;
14言われた、「わが油そそがれた者たちにさわってはならない、わが預言者たちに害を加えてはならない」と。
15Achiti, Musagunzva vazodzwa vangu, Navaporofita vangu musavaitira chakaipa.
15主はききんを地に招き、人のつえとするパンをことごとく砕かれた。
16Akadana nzara kuti iuye panyika; Akavhuna mudonzvo wose wechingwa.
16また彼らの前にひとりをつかわされた。すなわち売られて奴隷となったヨセフである。
17Akatuma murume pamberi pavo; Josefa akatengeswa akava muranda;
17彼の足は足かせをもって痛められ、彼の首は鉄の首輪にはめられ、
18Vakakuvadza tsoka dzake nezvisungo zvesimbi, Akasungwa namaketani amatare;
18彼の言葉の成る時まで、主のみ言葉が彼を試みた。
19Kusvikira panguva yakaitika shoko rake; Shoko raJehovha rakamuidza.
19王は人をつかわして彼を解き放ち、民のつかさは彼に自由を与えた。
20Mambo akatuma nhume akamusunungura; Mubati wendudzi dzavanhu, akamuregedza.
20王はその家のつかさとしてその所有をことごとくつかさどらせ、
21Akamuita ishe weimba yake, Nomubati wefuma yake yose;
21その心のままに君たちを教えさせ、長老たちに知恵を授けさせた。
22Kuti araire machinda ake nokuda kwake, Nokudzidzisa vakuru vake huchenjeri.
22その時イスラエルはエジプトにきたり、ヤコブはハムの地に寄留した。
23Isiraeri akasvikawo Egipita, NaJakove wakagara ari mutorwa panyika yaHamu.
23主はその民を大いに増し加え、これをそのあだよりも強くされた。
24Akawanza vanhu vake kwazvo, Akavapa simba rakapfuura ravadzivisi vavo.
24主は人々の心をかえて、その民を憎ませ、そのしもべたちを悪賢く扱わせられた。
25Wakashandura moyo yavo kuti vavenge vanhu vake, kuti vanyengere varanda vake.
25主はそのしもべモーセと、そのお選びになったアロンとをつかわされた。
26Akatuma Mozisi muranda wake, NaAroni waakanga asanangura.
26彼らはハムの地で主のしるしと、奇跡とを彼らのうちにおこなった。
27Ivo vakaratidza zviratidzo zvake pakati pavo, Nezvishamiso panyika yaHamu.
27主は暗やみをつかわして地を暗くされた。しかし彼らはそのみ言葉に従わなかった。
28Akatuma rima, akaisvibisa; Vakasamukira mashoko ake.
28主は彼らの水を血に変らせて、その魚を殺された。
29Akashandura mvura yavo yose, ikaita ropa, Akauraya hove dzavo.
29彼らの国には、かえるが群がり、王の寝間にまではいった。
30Nyika yavo yakazara namatacha, Mudzimba dzamadzimambo avo.
30主が言われると、はえの群れがきたり、ぶよが国じゅうにあった。
31Akataura, mapupira enhunzi akasvika, Nenda panyika yavo yose.
31主は雨にかえて、ひょうを彼らに与え、きらめくいなずまを彼らの国に放たれた。
32Akavapa chimvuramabwe panzvimbo yemvura, Uye moto wakapfuta munyika yavo.
32主は彼らのぶどうの木と、いちじくの木とを撃ち、彼らの国のもろもろの木を折り砕かれた。
33Wakarovawo mizambiringa yavo nemionde yavo; Akavhuna-vhunawo miti yenyika yavo
33主が言われると、いなごがきたり、無数の若いいなごが来て、
34Akataura, mhashu dzikasvika, Namagwatakwata asingagoni kuverengwa.
34彼らの国のすべての青物を食いつくし、その地の実を食いつくした。
35Zvikapedza miriwo yose munyika yavo, Nokupedza zvibereko zvevhu ravo.
35主は彼らの国のすべてのういごを撃ち、彼らのすべての力の初めを撃たれた。
36Akarovawo matangwe ose munyika yavo, Ivo vokutanga vesimba ravo rose.
36そして金銀を携えてイスラエルを出て行かせられた。その部族のうちに、ひとりの倒れる者もなかった。
37Akavabudisa vane sirivha nendarama; Kwakanga kusina nomumwe pakati pamarudzi avo wakashaiwa simba.
37エジプトは彼らの去るのを喜んだ。彼らに対する恐れが彼らに臨んだからである。
38Nyika yeEgipita yakafara pakubva kwavo, nekuti vakanga vabatwa nokutya nokuda kwavo.
38主は雲をひろげておおいとし、夜は火をもって照された。
39Wakatatamura gore rikava chifukidzo; Nomoto kuzovhenekera usiku.
39また彼らの求めによって、うずらを飛びきたらせ、天から、かてを豊かに彼らに与えられた。
40Vakakumbira, akauyisa zvihuta, Akavagutisa nechingwa chakabva kudenga.
40主が岩を開かれると、水がほとばしり出て、かわいた地に川のように流れた。
41Akazarura dombo, mvura zhinji ikadzutuka; Ikayerera pakanga pakaoma sorwizi.
41これは主がその聖なる約束と、そのしもべアブラハムを覚えられたからである。
42Nekuti akarangarira shoko rake dzvene, NaAbhurahamu muranda wake.
42こうして主はその民を導いて喜びつつ出て行かせ、その選ばれた民を導いて歌いつつ出て行かせられた。
43Akabudisa vanhu vake nomufaro, Navasanangurwa vake vachiimba.
43主はもろもろの国びとの地を彼らに与えられたので、彼らはもろもろの民の勤労の実を自分のものとした。これは彼らが主の定めを守り、そのおきてを行うためである。主をほめたたえよ。
44Akavapa nyika dzavahedheni; Vakazvitorera zvakanga zvabatwa nendudzi dzavanhu;
44これは彼らが主の定めを守り、そのおきてを行うためである。主をほめたたえよ。
45Kuti vachengete zvaakatema, Nokuteerera mirairo yake. Hareruya.